Ārzemju koruptīvo darbību likums
1. daļa, 7. nodaļa
Nākamā nodaļa sākas Kolorādo, kur, Elisa Vaiata naftas torņu ēnā Dagnija personīgi uzrauga Rionortes līnijas būvniecību. Kā jau uzzinājām iepriekš, viņas labākais darbuzņēmējs Maknamara noslēpumaini slēdza savu uzņēmumu un pazuda, tāpēc viņa ir spiesta paļauties uz aizvietotāju – darbuzņēmēju vārdā Bens Nīlijs. (Mums tiek pavēstīts, ka viņam ir “gļēva, saīgusi seja” un āda “sviesta nokrāsā”, tad nu varat minēt, vai viņš ir kompetents vai ne.)
Būvniecības saskaras ar problēmu pēc problēmas, taču Dagnija tās visas pārvar ar savu neierobežoto gribasspēku un izmantojot neiedomājami lielisko Rerdena metālu. Kad urbjmašīnu detaļas nodilst ātrāk par plānoto, viņa pasūta jaunas, kas izgatavotas no Rerdena metāla. Kad sāk sabrukt svarīgs tilts, viņa liek to nostiprināt ar Rerdena metālu. Kad bankrotē uzņēmums, kas piegādā viņas strādniekiem ēdienu, viņa liek tiem ēst Rerdena metālu (labi, joks). Taču ir viena gandrīz katastrofa, ko viņa novērš ļoti negaidītā un neraksturīgā veidā:
Viņa palūkojās lejup uz sliežu kabām. Tās vēstīja par nakti, kad viņa uzzināja – bankrotējis Ilinoisas Summit Casting, vienīgais uzņēmums, kas bija ar mieru izgatavot kabas no Rerdena metāla, nepiegādājis pusi viņas pasūtījuma. Viņa tonakt aizlidoja uz Čikāgu, izcēla no gultām trīs juristus, tiesnesi un štata likumdevēju, piekukuļoja divus no viņiem un piedraudēja pārējiem, ieguva dokumentu, kas bija neiedomājami samudžināta juridiskā ārkārtas atļauja, pavēlēja atvērt aizslēgtās Summit Casting lietuves durvis un pielika strādāt pie kausētajiem nejauši savāktu, pusapģērbtu komandu, vēl pirms dienasgaisma iekrāsoja logus pelēkus.
Labi, man ir šāds jautājums: bbankrotēja uzņēmums, kas izgatavoja viņas dzelzceļam kabas, tāpēc viņa nakts vidū aizlidoja uz Čikāgu un piekukuļoja tiesnesi un štata likumdevēju, lai viņi... darītu tieši ko?
Jā, saprotu, ļaunie sociālisti slēdz uzņēmumus bez jebkāda pamata, tāpēc ka ienīst panākumus bla bla bla. Ja tā būtu kāda nejauša, neizprotama valdības direktīva, kas slēgtu normāli funkcionējošu uzņēmumu (tā notiek Rendas pasaulē), tad es varētu saprast, kā Dagnijas draudi un kukuļi likumdevējiem varētu līdzēt.
Taču bankrots ir normāla biznesa dzīves cikla daļa. Pat kapitālistu ekonomikā, kurā valdītu neatkarība no noteikumiem un regulām, šādi ik pa brīdim gadītos. Jā, tas bija vienīgais uzņēmums, kas varēja izgatavot kabas, kuras viņai vajadzēja, lai pabeigtu dzelzceļa līniju, no kuras ir atkarīga viņas uzņēmumam nākotne, bet nu un? Kā Rendas varoņi mums nemitīgi atgādina – tas, ka tev kaut ko vajag, nenozīmē, ka tev tas pienākas. Tad kā Dagnija apgāja piedāvājuma un pieprasījuma likumu? Ko šī ārkārtas atļauja viņai atļāva?
Ir tikai divi scenāriji, kas būtu kaut cik jēdzīgi. Vai nu Dagnija piekukuļoja tiesnesi, lai viņš piespiež bankrotējušā uzņēmuma īpašniekus atjaunot uzņēmuma darbību, tā visu laiku zaudējot naudu, vai arī viņa uzpirka tiesnesi, lai viņš ļauj viņai sagrābt šī uzņēmuma rūpnīcu un iekārtas un darbināt tās, gluži kā savu īpašumu. Jebkurā no šiem gadījumiem – kā tas nav rupjš stingrās objektīvisma kapitālisma ētikas pārkāpums?
Jau esmu minējis, ka Rendas varoņi tiek konsekventi attēloti kā perfekti, viņi nekad nekļūdās un neatkāpjas no saviem principiem, lai kāds būtu spiediens vai kārdinājums. Šo ainu var lasīt kā pretrunu tam, taču nedomāju, ka Renda pati to tā uztvēra – droši vien tāpēc, ka viņa nebija izstrādājusi pietiekami skaidras detaļas, lai saskatītu problēmu.
Taču viņa padara skaidru – atkal –, ka tieksmē pēc peļņas viņas varoņi drīkst darīt jebko, ko vēlas. Viņi var piedāvāt kukuļus, viņi var izteikt draudus, viņi var būt patiešām vardarbīgi, viņi var pārkāpt jebkuru noteikumu vai likumu, kas stājas viņiem ceļā. Kamēr viņu mērķis ir gūt peļņu, tikmēr mums šādas darbības ir jāuztver ne tikai kā pieņemamas, bet arī kā cildenas un slavējamas.
Diemžēl reālajā pasaulē netrūkst biznesu, kas domā tieši tāpat. Tāpēc ASV valdība pieņēma Ārzemju koruptīvo darbību likumu, kura mērķis bija iegrožot ārkārtīgo korporatīvo kukuļošanu visā pasaulē, aizliedzot ASV kompānijām uzpirkt ārzemju amatpersonas. (Apvienotā Karalistē tam atbilst [Pret]kukuļošanas likums.) Šī likuma pieņemšanu veicināja skandāli 20. gadsimta 70. gados, piemēram, kad tika atklāts, ka aviokompānija Lockheed ir uzpirkusi valdības amatpersonas Eiropā un Japānā, lai tās dotu priekšroku kompānijas pakalpojumiem.
Šāda veida skandāli nav kaut kas sens – saraksts ar kompānijām, pret kurām ir ierosinātas lietas, balstoties uz šā likuma, ir apbrīnojami garš. Piemēram, vai esat dzirdējuši par pamatīgo skandālu, kad Wal-Mart esot uzpirkuši Meksikas valdības amatpersonas lielos apmēros, lai iegūtu būvniecības atļaujas daudz ātrāk par konkurentiem, un apturēja iekšējo izmeklēšanu pēc trauksmes cēlāja parādīšanās?
Vienā no sanāksmēm, kurā tika apspriesta šī kukuļošanas lieta, H. Lī Skots jaunākais, kurš tobrīd bija Wal-Mart izpilddirektors, pārmeta iekšējiem izmeklētājiem pārlieku agresiju. Pēc vairākām dienām, kā norāda dokumenti, augsta ranga Wal-Mart jurists organizēja šīs lietas dokumentu, ko bija sagatavojuši iekšējie izmeklētāji, nogādāšanu Mehiko. Par atbildīgo par šo izmeklēšanu kļuva Wal-Mart de Mexico galvenais jurists – kas ir interesanta izvēle, jo tieši šis cilvēks esot atļāvis šos kukuļus.
Iedomājieties, ja kāds apsūdzētu Taggart Transcontinental par tiesneša uzpirkšanu, vai būtu pareizi, ja Džims iekšējo izmeklēšanu uzticētu Dagnijai Tagartai?
Ir skaidrs, ka kukuļošanas pasludināšanai par nelegālu ir labi iemesli. Kārdinot lēmumu pieņēmējus ar personīgu ieguvumu solījumiem, kukuļi grauj likumīgu konkurenci, panākot kompāniju “uzvaru” nevis ar pārāku produktu, bet gan tikai lielākiem piedāvātajiem “procentiem”. Tāpat kukuļošana veicina korupciju un grauj labu pārvaldību, radot stimulu amatpersonām piepildīt savas kabatas, nevis darīt savu darbu. Postošie kukuļošanas efekti var pat radīt terorizējošu, autoritāru, valdonīgu valdību, pret ko Renda tik bieži vēršas. (Galu galā vai Dagnija būtībā neiemācīja tiesnesim un likumdevējam, ka viņi var un viņiem vajadzētu pieprasīt kukuli apmaiņā pret īpašiem pakalpojumiem?) Taču Rendas pasaulē visi šie apsvērumi tiek aizslaucīti mēslainē. Viņas varoņi var darīt visu un vienalga palikt morāli nevainīgi, un vienīgais ļaunums, ko viņa ņem vērā, ir valdība, kad tā neļauj uzņēmējiem darīt visu, ko viņi gribētu.