Oriģināls

Nāves vienība un bumbvedēja pilots

Starptautiskās Krimināltiesas prokurors rīkojas radikāli jeb piemēro vienādas normas pret Izraēlu un Hamas. Nav brīnums, ka ASV politiskā elite ir šausmās: ja nevienam nav ļauts pārkāpt starptautiskos likumus, ko tas nozīmē viņu pašu kara noziegumu sakarā?

Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Karims Kāns ir paziņojis, ka ir pieprasījis gan Izraēlas, gan Hamas līderu arestus par kara noziegumiem. Pirmdienas paziņojumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un aizsardzības ministrs Joavs Galants tika apsūdzēti "bada izmantošanā karadarbībā, kā arī citos uzbrukumos civiliedzīvotājiem un kolektīvā soda izmantošanā pret tiem" Gazas joslā. Kāns arī izvirzīja apsūdzības pret trim augstākajiem Hamas pārstāvjiem: Yahya Sinwar, organizācijas līderi; Mohammed Diab Ibrahim Al-Masri, tās militārā spārna Qassam Brigādes virspavēlnieku, un tās politiskā spārna vadītāju Ismail Haniyeh, apsūdzot tos atbildībā par uzbrukumiem, kas nogalināja simtiem Izraēls civiliedzītāju, un par gūstekņu saņemšanu un pakļaušanu necilvēcīgai attieksmei, ieskaitot seksuāla rakstura pāridarījumus.

Pierādījumi tam, ka gan Izraēla, gan Hamas ir veikuši nopietnus kara noziegumus, ir nepārvarami. Uzbrukumi civiliedzīvotājiem 7. oktobrī bija skaidri pārkāpumi, jo kara likumi aizliedz gūstekņu ņemšanu. (7. oktobra uzbrukumi militāra rakstura mērķiem ir juridiski neskaidrāki, un var argumentēt, ka tā ir pamatota pašaizsardzība pret okupantiem.) Septiņu mēnešu laikā pēc 7. oktobra Izraēlas karš ir bijis daudz iznīcinošāks nekā bija uzbrukumi Izraēlai. Papildus desmitiem tūkstošu nonāvēto, nebeidzamiem bāreņiem un bērniem ar amputācijām, kā arī tie, kas nomira no viegli ārstējamām kaitēm, ir arī sagrauta visa Gazas sociālā un ekonomiskā dzīve. Kā kanādiešu ķirurgs Yasser Khan ziņoja pēc darba Gazā, tā tagad ir "cilvēka radīta elle Zemes virsū":

Ikviens spēļu laukums, tikšanos vieta, kafejnīca, restorāns, 500 gadu sena mošeja, 500 gadu sena baznīca - viss iznīcināts. Ir iznīcinātas skolas, stadioni, sporta būves iznīcinātas, viņu slimnīcas iznīcinātas, viņu kinoteātri iznīcināti, muzeji iznīcināti, arhīvi, to glabātuves, iznīcināti, sadedzināti, viņu mājas, 80% no mājām, - tas viss ir tagad pagalam.

Mums ir daudz pierādījumu tam, ka Gazas iznīcināšana tika plānota iepriekš un nav tikai "netiešs kaitējums", nodarīts mērķētā operācijā. Izraēlas nacionālās drošības ministrs atklāti runā par nodomu izdzīt Gazas joslas iedzīvotājus, lai "jūdaizētu Gazu", iemitinot tajā Izraēlas ebrejus-kolonistus. (Haaretz analītiķis saka, ka šie izteikumi būtu jāuztver ļoti nopietni.) Premjerministrs ir nodēvējis šo karu par "varenu atriebību" par 7. oktobri. Bijušais Shin Bet līderis Carmi Gillon ir piebalsojis šai idejai, sakot Izraēlas televīzijā, ka "Mēs esam uzsākuši atriebības karu, kas ir absolūti pamatots ar to, ko esam pārdzīvojuši." Starptautiskās Krimināltiesas prokurors ir apsūdzējis Izraēlu bada izmantošanā par ieroci, traucējot pārtikas palīdzības piegādi, un cilvēktiesību organizācijas (Oxfam, UN, Human Rights Watch, B’Tselem) ir plaši dokumentējušas to, kā Izraēla traucē humānās palīdzības nodrošināšanu. (Juridiskākus apsūdzības pamatojumus var rast šajā analīzē no Just Security.)

Starptautiskā Krimināltiesa bija patiesībā diezgan savaldīga. Prokurors neapsūdzēja Izraēlu atklātā genocīdā, kā to darīja Dienvidāfrika ANO Starptautiskajā Tiesā. Ievērojamu juridisko ekspertu komanda, ko bija sapulcinājis prokurors, ir nosvērti un uzmanīgi skaidrojusi, kāpēc pierādījumi pamato apsūdzības. Nav nekādu liecību tam, ka Kāns būtu neobjektīvs. Viņš ir pieprasījis Hamas līderu arestus, un viņu iepriekš slavināja ASV par viņa mēģinājumu tiesāt Vladimiru Putinu par karu Ukrainā. Un, patiesībā, kad viņš nonāca šai amatā, viena no Kāna pirmām rīcībām, kā norāda New York Times, "bija 'deprioritizēt' izmeklēšanu par Amerikas bruņoto spēku veikto vardarbību pret cietumniekiem Afganistānā, tā vietā fokusējoties uz daudz lielāka mēroga iespējamiem Taliban un Islāma Valsts noziegumiem." Kāns apgalvo, ka, cenšoties tiesāt gan līderus tiem, kas veikuši 7. oktobra uzbrukumus, un tos, kas atbildīgi par masveidīgo Gazas iznīcināšanu, viņš piemēro vienkāršu principu: likums attiecas uz visiem vienādi. Ja kaut kas ir noziegums, kad viena puse to dara, tas ir noziegums arī tad, kad to dara otra puse.

Taču ASV un Izraēlas līderi prasību pēc arestiem uztvēra citādi. Prezidents Džo Baidens nekavējoties nosauca SKT rīcību par "nedzirdētu". Valsts sekretārs Antonijs Blinkens nosauca to par "apkaunojošu" un teica, ka ASV mēģinās veikt sankcijas pret SKT. Izraēlas bijušais runasvīrs teica, ka SKT palīdz "pabeigt nacistu iesākto". Izraēlas finanšu ministrs nosauca to par "liekulības un ebreju ienīšanas" izpausmi. Izraēlas-Amerikas komentētāja Karolīna Glika nosauca SKT par "neonacistu iestādi".

Kas interesanti, daudzas no negatīvajām reakcijām ASV un Izraēlā nepievērsās vissvarīgākajam jautājumam: vai apsūdzētie ir vainīgi noziegumos, kuros apsūdzēti? Valsts sekretārs Antonijs Blinkens teica, ka šis lēmums "varētu apdraudēt esošos centienus panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu" - kritika, kas neapspriež faktiskos pierādījumus. Demokrātu senators Ričards Blūmentāls teica, ka SKT "izvēlētais brīdis" ir "katastrofisks", jo var rosināt vēl lielāku naidu un neuzticību - vēl viena kritika, kas neapspriež faktiskos pierādījumus. Pieredzējis diplomāts Aaron David Miller teica, ka SKT "ir spēcinājusi Netanjahu; mazinājusi Baidena spiediena uz Izraēlu izredzes; nodrošinājusi, ka Izraēla nesadarbosies ar [Palestīnas Autoritāti], apstiprinājusi Netanjahu aizsargāšanās stratēģiju un palīdzējusi paildzināt karu", radot "bīstamu un destruktīvu diversiju".

Taču starptautisko likumu piemērošanai nav jābūt atkarīgai no tā, vai tā politiski palīdzēs apsūdzētajam; tu nedabū atļauju veikt noziegumus tikai tāpēc, ka tu varētu izmantot apsūdzību pret tevi, lai iegūtu lielāku atbalstu. Millers, tāpat kā citi, neapspriež pierādījumus. Patiesībā viņš zina, ka pierādījumi ir nepārvarami - Israēla apzināti liedz pārtikas palīdzību Gazai. Millers pats teica intervijā New Yorker, ka Izraēla nebūtu sniegusi "ne kripatu palīdzības", ja nebūtu spēcīgs spiediens no ASV, un ka tā varēja viegli ievērojami palielināt iekļūšanu Gazā, taču izvēlās to nedarīt. Patiesībā Baidena administrācija pilnībā apzinās, turklāt jau kopš oktobra, ka Izraēla pārkāpj starptautiskos likumus. Baidens pats ir teicis agrāk, ka Izraēla veic "nešķirojošu bombardēšanu".

Viens no galveniem pret-SKT argumentiem bija tas, ka lēmums apsūdzēt abas puses nozīmēja aplamu "ekvivalenci" starp Izraēlu un Hamas. Džo Baidens teica, ka "nav nekādas līdzības starp Izraēlu un Hamas". Tā savā ziņā ir taisnība - izturēties pret Hamas un Netanjahu kā kaut ko līdzvērtīgu ir maldinoši. Galu galā, Izraēlas Gazas iznīcināšana ir bijusi daudzkārt lielāka nekā asinspirts 7. oktobrī. Ja Hamas būtu nogalinājuši tūkstošiem, nevis tikai dučiem, bērnu, tad varētu būt kāda veida "ekvivalence". Taču Izraēlas noziegumi pret Gazu nu jau ilgst septiņus mēnešus, un tie ir noveduši visu Gazas ziemeļu iedzīvotāju apstākļus līdz tam, ko ANO sauc par "plaša mēroga badu", sagrāvuši gandrīz visu pamata infrastruktūru un apdraud Gazas kā apdzīvojamas vietas eksistenci. Baisais 7. oktobra slaktiņš nekādi nebija ar šādu mērogu. (Izraēlas aizstāvji noteikti apgalvo - Hamas veica uzbrukumu, bet Izraēla aizstāvas, bet, tā kā viss pēdējā gada laikā notikušais ir gadsimtu ilga kara pret Palestīnu kontekstā, šāds strikts nodalījums nav iespējams.)

Karls Nehammers, Austrijas kanclers, argumentēja, ka Izraēlu nevajadzētu "pieminēt kopā ar Hamas", jo Hamas ir "teroristu organizācija", kas cenšas iznīcināt Izraēlas valsti, kamēr Netanjahu ir "demokrātiski ievēlēts pārstāvis" no valsts, kuru apdraud. Bet, pirmkārt, ir grūti apgalvot, ka Netanjahu ir "demokrātiski ievēlēts", ja Rietumkrasta palestīniešu iedzīotājiem nav ļauts balsot Izraēlā, par spīti tam, ka Izraēla uzskata Rietumkrastu par savējo. Otrkārt, Izraēla ir tikpat ļoti apņēmusies iznīcināt Palestīnas valsti kā Hamas apņēmies iznīcināt Izraēlu. (Faktiski, Hamas pozīcija kopš 2017. gada ir bijusi - lai gan viņi noliedz Izraēlas leģitimitāti un galu galā tiecas pēc "pilnīgas un absolūtas Palestīnas atbrīvošanas, no upes līdz jūrai", viņi pieņem divu valstu risinājumu kā "nacionālās vienprātības formulu".) Pat pirms 7. oktobra Izraēlas spēki 2023. gadā bija nogalinājuši 234 Rietumkrasta palestīniešus. Tai pašā gadā rekordliels skaits palestīniešu - aptuveni 4000 - bija piespiedu kārtā Izraēlas kolonistu izdzīti no dzīvesvietām, kamēr Izraēlas valdība gandrīz visos gadījumos atteicās vērsties pret kolonistiem, kas bija veikuši vardarbību, pat ja tie pārkāpa Izraēlas likumus.

Un, galu galā, kas ir svarīgi, lai novērtētu prokurora rīcību, ir tas, vai apsūdzētie ir paveikuši šos noziegumus, nevis tas, vai Izraēla ir demokrātiska, vai Hamas ir teroristi, vai jebkas, kas varētu noderēt kādu situācijas aspektu izpratnei, bet ir nebūtiski kriminālās apsūdzības izvērtēšanai.

Viena no visvairāk fascinējošām reakcijām uz SKT rīcību bija no Wall Street Journal redkolēģijas, kas argumentēja, ka "SKT ir pazaudējusi izpratni par būtisko atšķirību starp nāves vienību un bumbvedēja pilotu". Tas ļoti labi attēlo izplatītu ASV-Izraēlas morālo doktrīnu: ka ir kaut kādā ziņā būtiska atšķirība starp varenu armiju, kas nogalina cilvēkus, metot uz to mājām bumbas, un ne-valsts kareivjiem, kas nogalina cilvēkus, tos nošaujot. Parasti šis arguments ir tāds, ka cilvēki, ko nogalina armija, ir neieplānoti "netīši upuri", kuru nogalināšana ir traģiska nepieciešamība, kamēr otrā gadījumā cilvēki tiek nogalināti tīši. Taču šis laikraksts to nesaka, tā vietā novelkot bezjēdzīgu nošķīrumu starp vienas puses augsto tehnoloģiju slepkavībām un nāves vienību zemo tehnoloģiju slepkavībām. (Viena piezīme: ASV ir arī atbalstījusi daudzas nāves vienības.)

Wall Street Journal diez vai domā to, ko šeit saka. (Vai tas aizstāvētu Krievijas gaisa spēkus, sakot, ka ir "būtiska atšķirība starp nāves vienību un bumbvedēja pilotu"?) Tomēr, laikraksts pauž vārdos instinktu, kam plaši piekrīt ASV elite: noteikumiem, kas attiecas uz citiem, nevajadzētu attiekties uz mums un mūsu sabiedrotajiem. Senators Lindsejs Grahams to atklāti paziņoja, brīdinot - "ja viņi var nodarīt to Izraēlai, mēs esam nākamie". (Kas interesanti, Grahams iesniedza Senāta rezolūciju nieka divus gadus iepriekš, kurā iedrošināja valstis iesniegt SKT petīcijas ar aicinājumiem izmeklēt Putina kara noziegumus.)

SKT prokurors tik tiešām izdarīja kaut ko ar radikālām sekām: viņš izvēlējās rīkoties tā, it kā nepastāvētu tāda atšķirība starp "nāves vienību un bumbvedēja pilotu" un kara likumi attiektos uz visiem vienādi. Tas nav princips, ko ASV līderi būtu jebkad pieņēmuši. ASV briesmīgākie kara noziedznieki, tādi kā Džordžs V. Bušs un Henrijs Kisindžers, saņēma no elites uzslavas, nevis apsūdzības. (Interesantā kārtā, Netanjahu izteicās, ka viņa un citu izraēļu tiesāšana būtu kā Buša tiesāšana pēc 11. septembra terorakta, - salīdzinājums, ko viņam varbūt nevajadzētu veikt, ņēmot vērā to, ka Bušs ir vissliktākais nesodītais kara noziedznieks pēdējā gadsimtā.) ASV ir bijusi tik naidīga pret SKT, ka tā ir draudējusi iebrukt Hāgā, ja tas būs nepieciešams, lai novērstu tās pilsoņu noziegumu iztiesāšanu tajā. Kamēr ASV līderi cēli runā par "noteikumos balstītu kartību", praksē pieeja ir tāda, ka prezidenti seko tiem noteikumiem, kas patīk, un noliedz tos, kas nepatīk. (Piemēram, Baidena administrācija atklāti pārkāpj ASV likumu, kas ierobežo ieroču piegādi tādām cilvēktiesības pārkāpjošām valstīm kā Izraēla. Tai pašā laikām Entonijas Blinkens ir teicis Arābu līderiem - ja Palestīnu atzīs kā valsti, ASV varētu atņemt ANO finansējumu, kas varētu novest pie pārtraukta finansējuma tādām programmām kā ANO Pasaules Pārtikas Programma.)

Karims Kāns teica, ka pirms arestu pieprasījuma veikšanas, viņu brīdināja kāds Rietumu līderis, ka SKT bija "izveidota Āfrikai un tādiem slepkavām kā Putins". (Patiešām, izplatīta pret šo tiesu vērsta kritika ir bijusi tāda, ka tā tiesā tikai Āfrikas militāristus, nevis Rietumu līderus, kas ir izraisījuši daudz plašākas cilvēku ciešanas. Lai gūtu ieskatu šīs tiesas darbībā, aicinām klausīties mūsu podkāstu.) Kāns izvēlējās atmest šo rasistisko skatījumu un uztvert "likuma varu" kā jēgpilnu principu. Saskaņā ar šo principu, nav būtiski, cik varena ir valsts vai kā tā jūtas par "izvēlēto brīdi". Likums ir likums. Nav brīnums, ka ASV politiskā elite reaģē ar šausmām, jo tas tiešām ir draudīgs uzskats. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja - uz ASV un tās sabiedrotajiem var attiecināt tādus pašus standartus, kādus izmanto pret naidīgām valstīm. Un tas var sagraut ideju, ka ASV ir unikāls labais spēks pasaulē un ka tikai "slepkavas" un "teroristi" no naidīgām valstīm veic noziegumus. Kad mēs sākam lūkoties uz bumbvedēja pilotu ar tikpat rūpīgu skatienu kā uz nāves vienībām, mēs varam atklāt, ka bumbvedēja pilots nav morāli pārāks par nāves vienības dalībnieku. Var pat izrādīties otrādi.